Niķeļa kobalta mangāna (NCM) litija akumulators
NCM akumulatoru teorētiskā īpatnējā enerģija ir būtiski uzlabota praktiskajos lietojumos. Salīdzinot ar litija kobalta oksīda akumulatoriem, NCM akumulatori var labāk nodrošināt lielāku jaudu. Tomēr attiecībā uz materiāliem NCM baterijās tiek izmantoti niķeļa-kobalta-mangāna oksīdi un organiskie elektrolīti, kas būtiski neatrisina drošības problēmas. Ja rodas īssavienojums, tas var radīt pārmērīgu strāvu, radot iespējamus drošības apdraudējumus.
Litija dzelzs fosfāta (LFP) akumulators
Teorētiskā jauda ir 170 mAh/g, savukārt praktiski sasniedzamā jauda ir aptuveni 160 mAh/g. Drošības ziņā LFP akumulatoriem ir augsta termiskā stabilitāte un zema elektrolītu oksidācijas aktivitāte, kas nodrošina izcilu drošības veiktspēju. Tomēr to trūkumi ietver zemu elektrovadītspēju, lielāku tilpumu, lielāku elektrolīta patēriņu un salīdzinoši sliktāku elementu konsistenci lielās jaudas dēļ.
Litija kobalta oksīda (LCO) akumulators
Tās struktūras galvenā iezīme ir tāda, ka pat tad, kad tas ir pilnībā uzlādēts, katodā paliek ievērojams daudzums litija jonu. Tas nozīmē, ka anods nevar uzņemt vairāk litija jonu, kas migrē no katoda. Pārmērīgas uzlādes apstākļos litija jonu pārpalikums turpina virzīties uz anodu, kur tos nevar pilnībā interkalēt un tā vietā veido metālisku litiju. Šim metāliskajam litijam ir tendence pāraugt dendritiskās struktūrās, kas pazīstamas kā litija dendriti. Pēc veidošanās dendriti var caurdurt separatoru, izraisot iekšējus īssavienojumus. Turklāt elektrolīta galvenās sastāvdaļas ir karbonāti, kuriem ir zema uzliesmošanas temperatūra un viršanas temperatūra, kas padara tos pakļautus degšanai vai pat eksplozijai paaugstinātā temperatūrā. Dendrīta veidošanās kontrole ir salīdzinoši vienkāršāka mazas -jaudas akumulatoros, tāpēc LCO akumulatori galvenokārt tiek izmantoti pārnēsājamās elektroniskās ierīcēs un nav piemēroti barošanas akumulatoriem.
Litija mangāna oksīda (LMO) akumulators
Litija mangāna oksīda akumulatoriem ir noteiktas priekšrocības. Pilnībā uzlādētā stāvoklī litija jonus katodā var pilnībā iekļaut anoda oglekļa struktūrā, atšķirībā no LCO akumulatoriem, kur katodā paliek nedaudz litija. Tas teorētiski novērš dendrītu veidošanos. Tomēr praksē spēcīgi ārējie spēki vai slikta ražošanas kvalitāte joprojām var izraisīt strauju litija -jonu kustību uzlādes un izlādes ciklu laikā. Ja anods nevar laikus uzņemt litija jonus, joprojām var veidoties dendrīti. To novēršana ir atkarīga no stingras kvalitātes kontroles un testēšanas ražošanas laikā. Kopumā maz ticams, ka kvalificēti LMO akumulatori piedzīvos drošības incidentus. To stabilā struktūra nodrošina arī daudz zemāku oksidācijas aktivitāti salīdzinājumā ar LCO, un pat ārējo īssavienojumu gadījumā ievērojami samazinās litija pārklājuma, sadegšanas vai eksplozijas risks.
